facebook icon

Neatkarīgās Latvijas valsts simboli ir mūsu Ģerbonis, Karogs, Himna. Tās ir lielākās un spēcīgākās valsts reprezentējošās zīmes, kuras godājam par svētām. Tās apliecina mūsu valstiskumu, brīvību, tēvzemes mīlestību. Ar ģerbonu starpniecību mēs vēstulojam par savu piederību konkrētai vietai, par raksturīgāko un būtiskāko.
Heraldisko simbolu tradīcijas Baltijā ir septiņus gadsimta senas. Latvijas Republikas ģerboņu kopums veidojies kopš 20.gadsimta divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem.
Latvijas pagastu ģerboni sāka ieviest apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas.


JAUNPIEBALGAS PAGASTA ĢERBONIS

Ģerbonis apstiprināts 2000.gadā. Autors – mākslinieks Laimonis Šēnbergs.

Melnā laukā trīs trinīša pāļi: malējie - zelts, sarkans, zelts; vidējie - zelts, zils, zelts.


 

ZOSĒNU PAGASTA ĢERBONIS

Ģerbonis apstiprināts 1999.gadā. Autors - mākslinieks -  Laimonis Šēnbergs

Zilā laukā sudraba zirga galva ar zelta ievauktiem.
Sudraba zirga galva ar zelta iemauktiem vēsturē par teātriem senatni, par Maras baznīcu, kas senlaicīgi atradusies Kāpurkalna jeb Māras jeb Svētezera krastā. Kad baznīcu karavīriem pēc ilgiem neveiksmīgiem pūliņiem izdevies aizdedzināt, tad 12 jātnieki sudraba zirgos atguuriski ieejās Svētezerā un noslīkuši. Bet zirgu zelta ievaukti vēl tagad saulainās dienās zaigojot ezera dzelmē.

Autortiesības © 2021 Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvalde. Visas tiesības aizsargātas.
Reģistrācijas Nr. 90000031033  Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125