Vestulefacebook icon  

Ar atklāšanas pasākumu 19.janvārī, tiešsaistes platformā ZOOM, norisinājās pilotprojekta “Nosūtījums uz muzeju”: Cēsu novada muzeji veselībai un labbūtībai prezentācija.

Muzeji sadarbībā ar medicīnas ekspertiem un konsultantiem ir izveidojuši īpaši izstrādātas programmas, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot mentālo veselību.

Projektā piedalās četri Cēsu novada muzeji un kultūras mantojuma institūcijas – Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči” un Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”.

Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā programmas savu darbību sāks 2022.gada 1.februārī.

Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči” un Kārļa Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti” savas programmas apmeklētājiem vērs no 2022.gada 1.maija.

Pilotprojekta mērķis ir radīt sociālo aktivitāšu izrakstīšanas programmu Cēsu novada muzejos. Tas kalpos kā pamats, lai izveidotu pastāvīgu un oficiāli atzītu sadarbību starp kultūras un veselības nozarēm Cēsu novadā.

Nākotnē paredzēts papildināt programmu klāstu un projektā iesaistīt arī citas Cēsu novada kultūras mantojuma institūcijas.

Šī ir pirmā iniciatīva Latvijā, kas apvieno muzejus un mentālās veselības profesionāļus viena novada ietvarā, lai attīstītu mūsdienīgu sadarbību starp kultūras un veselības aprūpes sektoriem.

“Aizvien vairāk tiek novērtēta muzeju loma un nozīme cilvēku ikdienā. Mēs vairs neesam tikai institūcijas, kuras krāj, glabā un izglīto. Mēs, muzeji, esam patvērums, vieta kur atkal atrast sevi un atjaunot savus iekšējos resursus,“ stāsta Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja un viena no projekta iniciatorēm Kristīne Skrīvere.

Pēc valdības pasūtījuma 2018.gadā Lielbritānijas ekonomikas fonds sagatavojis publikāciju, kurā aprakstīti pieci veselības labjūtes faktori. Tā ir būšana kopā, iespēja būt aktīvam, iespēja mācīties, palīdzēt un būt vērīgam. Aprakstītie faktori ļoti labi pielietojami arī muzeja jomā.

Nosūtījums uz muzeju dos iespēju atbrīvoties no ikdienas stresa, darbojoties grupā ārpus ierastās vides. Tas spēs uzlabot garastāvokli, piedāvājot iespēju iesaistīties dažādās aktivitātes. Tā būs iespēja apgūt jaunas zināšanas, ka palīdzēs celt pašapziņu un veicinās apmierinātību ar dzīvi.

Tiekamies Cēsu novada muzejos!

No pirmdienas, 24.janvāra, Cēsu novada sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji, kuriem Sociālais dienests ir izsniedzis izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, var saņemt medicīniskās maskas.

Katrs statusu saņēmušais iedzīvotājs bez maksas saņems vienu iepakojumu, kurā ir 50 medicīniskās maskas.

Maskas var saņemt, uzrādot personas apliecinošu dokumentu un izziņu par personas/ģimenes atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas mājsaimniecības statusam.

Kur un kad saņemt bezmaksas medicīniskās maskas?

Jaunpiebalgā
Gaujas ielā 4, Jaunpiebalgas pagastā
Pirmdienās      8.30 - 17.00
Trešdienās       9.00 - 12.00

Zosēnos
Pagasta pārvaldē, Annas ielā 4, Zosēnos, Jaunpiebalgas pagasts

Otrdienās        9.00 - 15.00

Cēsīs
Bērzaines ielā 16/18, Cēsīs

Pirmdienās      9.00  - 12.00  un  13.00 - 16.00
Trešdienās      13.00 - 16.00

Vaivē
Nākotnes ielā 6-14, Rīdzenē /Bibliotēkā/

Ceturtdienās 8.30 - 10.00

Līgatnē
Dārza ielā 2, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā

Otrdienās        9.00 - 12.00
Ceturtdienās   9.00 - 12.00

Priekuļos
Cēsu prospektā 5, Priekuļos

Pirmdienās      13.00 - 18.00

Liepā
Rūpnīcas ielā 18, Liepā, Liepas pagastā

Otrdienās       10.00 - 12.00
Ceturtdienās  14.00 - 16.00

Mārsnēnos
Pagastnamā, Mārsnēnos, Mārsnēnu pagastā

Darba dienās, iepriekš vienojoties pa tālruni 28339541

Veselavā
"Vārpas", Bērzkrogā, Veselavas pagastā
Ceturtdienā    10.30 – 11.30

Drabešos
“Ausmas”, Drabešu pagastā

Otrdienās      10.00 - 15.00

Ģikšos
Egļu iela 1, Ģikšos, Amatas pagastā

Ceturtdienās  10.00 - 15.00

Nītaurē
“Pagasta ēka”, Nītaurē, Nītaures pagasts

Pirmdienās      9.00 - 16.00

Zaubē
“Bērzaines”, Zaubē, Zaubes pagastā

Otrdienās         9. 00 - 16.00

Skujenē
“Gaismas”, Skujenē, Skujenes pagastā

Trešdienās       9.00 - 16.00

Taurenē
"Rudiņi", Taurenē, Taurenes pagastā

Pirmdienā       9.00 - 12.00*
*Pēc iepriekšēja pieraksta, tel. nr. 20234365

Dzērbenē
"Pils", Dzērbenē, Dzērbenes pagastā

Otrdienā        9.00 – 12.00*
*Pēc iepriekšēja pieraksta, tel. nr. 20234365

Vecpiebalgā
"Norkalni 2", Vecpiebalgā, Vecpiebalgas pagastā

Pēc iepriekšēja pieraksta, tel. nr. 26109262
Otrdienās       9.00 – 16.00
Trešdienās     9.00 - 14.00

Kaivē
"Pagasta dārziņi", Kaivē, Kaives pagastā

Katra mēneša 1. ceturtdienā  9.00 - 10.00*
Pēc iepriekšēja pieraksta, tel. nr. 20234365

Inešos
"Pils", Inešos, Inešu pagastā

Trešdienās     15.00-16.00
Mēneša pirmajā ceturtdienā  10.30-11.30*
*Pēc iepriekšēja pieraksta, tel. nr. 20234365

Stalbē
"Iktes", Stalbē, Stalbes pagastā
Pirmdienās    9.00 -12.00
Trešdienās     9.00 -12.00

Plācī
Tautas namā, Plācī, Straupes pagastā
Pirmdienās    9.00 -12.30

Raiskumā
Raiskuma pagastnamā, Raiskumā, Raiskuma pagastā

Pirmdienās   9.00 -12.00

Aicinām ikvienu rūpīgi izvērtēt savu veselības stāvokli un nedoties pēc maskām, ja ir saslimšanas pazīmes. Vienlaicīgi informējam, ka jāievēro 2 metru distance un citi valstī noteiktie drošības pasākumi.

Atgādinām, ka no 25. janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma masku valkāšana publiskās vietās.

Cēsu teātris iesācis gadu, gatavojot jaunu, intriģējošu iestudējumu “Lākturu dedzinātāji” par cēsniekiem un novadniekiem, kas dzīvojuši vai vēl joprojām dzīvo Cēsīs. Matiasa Jansona skulptūras "Gadsimtiem ejot" iedvesmoti, Cēsu teātra aktieri pētījuši un izzinājuši trīspadsmit, dažādos laikos un sociālās sistēmās dzīvojošu cēsnieku - personību dzīves stāstus, kuru esamība iedvesmo un liek novērtēt dzīvi.

Lākturu dedzinātājs - Jānis Gabrāns - apturēs laiku un uz mirkli izgaismos epizodes no tādu cēsnieku dzīvēm kā Gustavs Grīns, rotas komandieris; Maija Baltiņa, tēlniece; Melānija Vanaga, izsūtītā, rakstniece; Agra Daģe, dzejniece; Māra Suta, padomju laika veikala ZIEDI vadītāja; Maija Ozoliņa, mūzikas skolotāja; Astrīda Kamša, kultūras un sabiedriskā darbiniece, biedrības Harmonija vadītāja; Aina Karele, literāte, Cēsu Neredzīgo bibliotēkas bibliotekāre; Rudīte Pore, vecmāte, Rasma Bērziņa, izvadītāja; Dace Brakša, Arodu skolas un tagadējā Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzēja; Kārlis Dambis, ceļotājs un Kristīne Garklāva, TV3 diktore, moderatore.

Šie stāsti liek uzdot jautājumus par cilvēka eksistences jēgu, brīvību, gribas brīvību, dzīvību, nāvi, eksistences absurdu un mīlestību. Izrādes pamatā nav dramaturģisks materiāls, bet pašu radīti stāsti, kas balstīti pētījumos un dokumentālos stāstos. Izrādes režisore ir Edīte Siļķēna, gaismu un scenogrāfiski virtuālo vidi veido Uģis Sirmais sadarbībā ar Mārtiņu Kreili. Izrādes muzikālo noskaņu veido teātra muzikālais vadītājs Juris Krūze.

Iestudējuma pirmizrāde notiks 29.janvārī pl. 18.00 koncertzāles Cēsis Lielajā zālē. Sīkāka informācija par izrādi ŠEIT.

Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027.gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis kopā ar novada pagastiem īstenos apjomīgu kultūras programmu un 2025.gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta. Šis būs ievērojamu nacionālu un starptautisko notikumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu – “Kultūra galvās, pilīs, sētās”.
 
Jau ziņots, ka Cēsis piedalījās Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada (EKG) atlases posmā, kurā Cēsu pieteikums netika virzīts otrajā kārtā. Gūstot lielu sabiedrības atbalstu pēc atlases posma, novērtējot ieguldīto EKG darba grupas veikumu un godājot ievērojamo kultūras iestāžu iesaisti procesā, pieņemts lēmums veidot neatkarīgu, apjomīgu un iesaistošu kultūras norišu programmu 2025.gadā.
 
“Cēsu novads ir bagāts – te dzīvo neskaitāmi radoši, uzņēmīgi un idejām pārpilni cilvēki. Tieši Cēsu novada sabiedrībai esam lēmuši radīt ko īpašu – radīt piedzīvojumu gada garumā, kas ieskauts kultūras norišu baudījumā. Mēs solījām īstenot EKG programmu un to darīsim vēl ātrāk, nekā bijām iecerējuši – jau 2025.gadā! Un tieši programmas vērienīguma dēļ ar pārliecību šo sauksim par kultūras galvaspilsētas gadu,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un gaidāmo norišu programmas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.
 
Gada laikā tiks īstenoti vairāki simti Latvijas un starptautiska līmeņa kultūras notikumu visā Cēsu novadā. Norise būs balstīta piecos tematiskos pīlāros, caur kuriem tiks skatīti gan lokāli, gan starptautiski jautājumi un izaicinājumi: demokrātija, izglītība, vide un klimata pārmaiņas, atjaunotne un Cēsu novada izcilība.
 
“Ar izceltajiem atslēgas vārdiem par kultūru “galvās, pilīs, sētās”, kas atvasināti no vārda “galvaspilsēta”, vēlamies izcelt Cēsu novada bagātības un vērtības. Vārds “galvās” sevī ietver sabiedrību, tās zināšanas, domas, idejas, aktivitātes un iespējas. Vārds “pilīs” manifestē Cēsu pilsētas kā kultūras, izglītības un sociālekonomisko procesu virzītājspēku. Savukārt “sētās” simbolizē Cēsu novada vēsturi, ainavu, objektus, viensētas un apsola notikumus katrā novada pagastā,” turpina Egliņš-Eglītis.
 
Saglabājot un cienot iestrādes no gatavošanās 2027.gada atlases posmam, jau šī gada laikā turpināsies darbs ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem. Tas garantēs gan Latvijas un Cēsu novada kultūras iestāžu, gan starptautisko partneru iesaisti procesos un ārzemju tūristu pieplūdumu novadā, Cēsu vārdam ievibrējoties ne vien Latvijā, bet visā reģionā.
 
Kopš 2009.gada, kad Cēsis pirmoreiz virzīja savu kandidatūru EKG statusa iegūšanai, novada kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka. Cēsu kultūras infrastruktūru papildinājusi koncertzāle “Cēsis”, kas jau teju astoņus gadus piedāvā baudīt pasaules līmeņa koncertus, teātra izrādes un kino programmu, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju ne tikai no Latvijas, bet arī –kaimiņvalstīm. Audzis Cēsu Mākslas festivāls, starptautisku atzinību izpelnījies festivāls “Čello Cēsis”, kam vienīgajam Latvijā piešķirts Festivālu asociācijas veidotais Eiropas ievērojamāko festivālu kvalitātes zīmols “EFFE Label”. Aizvadīti jau septiņi sarunu festivāli “LAMPA”. Apjomīgi līdzekļi ieguldīti arī kultūras mantojuma saglabāšanā, konservējot un restaurējot Cēsu pils kompleksu un Cēsu Sv.Jāņa baznīcu. Esam guvuši starptautisku atzinumu kultūras jomā – gan laikraksts “Daily Mail” izcēlis Cēsis kā vienu no ievērojamākajiem galamērķiem, gan Eiropas Komisija Cēsis ievietojusi starp TOP 70 pasaules kultūras pilsētām. Un, protams, plašais Cēsu novads glabā neskaitāmus unikālus notikumus, kultūrvietas un radošas personības, ko iespējams atklāt ar jauniem un moderniem kultūras izteiksmes līdzekļiem.
 
Kandidējot uz 2027.gada EKG titulu, Cēsu novada dome noteica galvenos mērķus, kas jāizpilda, realizējot programmu. Šie mērķi saglabāti, plānojot 2025.gada norises:
 
• Cēsu kultūras telpas attīstīšanu un reģionālās un starptautiskās sadarbības kultūrā un citās starpdisciplinārās nozarēs stiprināšanu;
• nacionālas un starptautiskas nozīmes kultūras notikumu piesaisti Cēsu novadam;
• kultūras un radošo industriju ekonomiskās attīstības veicināšanu;
• kultūras nozares kapacitātes stiprināšanu, īstenojot Eiropas sadarbības projektus;
• kultūrtūrisma veicināšanu un attīstību;
• novada atpazīstamības veicināšanu, kā arī kultūras un tūrisma infrastruktūras uzlabošanu.
 
Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā Cēsu novadā apvienoti: Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pilsēta, Līgatnes pagasts, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts, Zosēnu pagasts.

Vidusskolēni no visas Latvijas aicināti piedalīties trīs nedēļu tiešsaistes programmā  RBS Greenhouse, lai izmēģinātu, kā ir studēt biznesa vai biznesa un IT bakalaura programmās angļu valodā. Šādu iespēju pirmo reizi piedāvā Riga Business School, lai pulcētu vienuviet spožākos, aktīvākos un uzņēmīgākos jauniešus.

Programma ļaus izmēģināt un iejusties starptautiskās un modernās izglītības programmās, kas līdzvērtīgas vai pat pārsteidz virkni ārvalstu augstskolu piedāvājumu. Pirmajās divās nedēļās skolēnus sagaida lekcijas no starptautiskiem lektoriem, kā arī darbnīcas no tādu Latvijā vadošo uzņēmumu ekspertiem kā SEB bankas, Tieto Evry, Peero un LMT. Programmas trešajā nedēļā skolēniem būs iespēja strādāt pie tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Tet izstrādātajiem biznesa izaicinājumiem, sacenšoties par stipendiju studijām un citām balvām. Pieteikšanās atvērta līdz šī gada 1. februārim vietnē greenhouse.rbs.lv. Programma norisināsies laika posmā no 7. līdz 26. februārim.

Plašāka informācija pieejama ŠEIT.

Šo sestdien 22.janvārī pulksten 17:00 Jaunpiebalgas kultūras namā iespējams noskatīties filmu “Es izvēlos Piebalgu”.

Ieeja ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 26449732 (Egita), filmas garums: 2h, filmas autori: Karīna Rubene, Mārcis Baltskars.

Vairāk par filmu stāstīts izdevuma "Avīze Piebaldzēniem" decembra numurā. Raksta pirmo daļu varat izlasīt arī šeit.

Filma “Es izvēlos Piebalgu” vienā dienā piedzīvoja divas pirmizrādes. Autori Karīna Rubene un Mārcis Baltskars dalījās ar gada garumā radīto divu stundu garo filmu, kurā uzsvars likts uz piebaldzēniem, kas rada kultūrā, mākslā, uzņēmējdarbībā un lepni sevi sauc par piebaldzēniem.

Caurvijoties četriem gadalaikiem, filmā skatāmi Piebalgai raksturīgie ikdienas un svētku notikumi, iekļaujot arī šī gada vēsturisko administratīvi teritoriālo reformu, kad Jaunpiebalgas novads apvienojās ar citiem sešiem un iekļāvās kopīgajā Cēsu novadā.

Filmas veidotāji “Druvai” atzina, ka pirms pirmās pirmizrādes bijis milzīgs satraukums. Mārcis Baltskars atzina: “Kad pirms filmas stāvējām zāles priekšā, sajūta bija kā skolēnam eksāmenā, jo tikai mēs divi bijām darbu redzējuši. Bet pēc filmas noskatīšanās, kad skatītāji piecēlās kājās, aplaudēja un negāja prom, pārņēma tāda sajūta, kāda ir pēc labi padarīta darba, kad izjūti milzīgu gandarījumu par to, ka cilvēkiem patika, ka viņi novērtēja un ka esam radījuši paliekošu vērtību vēsturei par Piebalgu un tās ļaudīm.”

Karīna Rubene piebilda: “Kad pēc filmas stāvējām zāles aizmugurē, cilvēki nāca klāt, spieda roku, kāds bija raudājis. Pienāca kundze un teica – jūs mani nepazīstat, bet es filmā redzēju savas bērnības māju, tagad nevaru pateikt visu, ko domāju, uzrakstīšu vēstuli. Bet liels paldies! Tas bija fantastisks brīdis. Filmu veidojot, iepazinām brīnišķīgos cilvēkus, kas te dzīvo, uzzinājām stāstus par Piebalgas vērtībām, ir gandarījums, ka skatītāji atzīst – esam to parādījuši.”

Viens no filmas varoņiem, operas “Baņuta” muzeja Zosēnos izveidotājs Guntis Gailītis, atklāj, ka filmas autori nav devuši laiku sagatavoties: “Viņi piezvanīja, ka būs klāt, nofilmēja, un gatavs. Bet ir labi arī tā. Filma izveidota tā, ka grūti to ar ko citu salīdzināt, tā ir unikāla, absolūts pārsteigums – no katra intervējamā paņemta esence, apkopotās domas, saturs, daba, dažādie rakursi, ar gadalaikiem neuzkrītoši apvienojot visu saturisko. Un, protams, sentiments, ka Jaunpiebalga kā novads beidz pastāvēt, tajā pašā laikā Piebalgai kā kultūrvēsturiskajam novadam ir jāturpinās neatkarīgi no administratīvās piederības. Divas stundas paskrēja kā mirklis.”

Jaunpiebaldzēnietei, ārsta palīdzei Ilvai Grauzei pēc filmas noskatīšanās nostiprinājies lepnums par savu novadu, Jaunpie - balgas cilvēkiem: “Un ļoti liels lepnums arī par tiem, kuri nav vietējie, te ienākuši, bet, paejot gadiem, šo vietu sauc par savu. Fantastisks bija stāsts par mākslinieci, kura pēc atgriešanās no ASV (Inese Īris Liepiņa - red.) izvēlējās dzīvot Piebalgā, jo te jūtas vislabāk un izjūtas ieauž savos darbos. Ļoti emocionāli redzēt stāstu apkopojumu divu stundu garumā, apzinoties, ka filmas materiāls bija 16 stundas, pazīstot šos cilvēkus ikdienā. Un pilnīgi skudriņas skrēja, ka par to, kā par filmu stāstīja tie, kas nav dzimuši piebaldzēni, tātad to novērtē, tā uzrunājusi ne tikai vietējos.”

Ilva Grauze teic, ka ļoti paticis, kā cilvēku stāsti savijās  ar kadriem no hronikas, kā arī īpaši uzrunājis filmas sākums: “Kadri ar Raimondu (slēpošanas kompleksa “Vanagkalns” īpašnieks Rai monds Dombrovskis - red.), kurš ziemā ar rokām rok vaļā avotiņu, simboliski parādot, – kad tu meklē, roc un roc, ir palicis vēl pēdējais zariņš, un tad jau strautiņš ir vaļā, mazā tērcīte kļūst lielāka, topot par straumi, pozitīvā nozīmē aizraujot līdzi ar citus, un viss notiek. Filmas sākums man likās tāds ļoti simbolisks. Ļoti veiksmīgas bija arī pārejas no vienas tēmas uz otru – arī par nāvi, kapusvētkiem, gadalaikiem, kas man sasaucās ar laika ritumu, kad arī dzīvē vieni notikumi pārklājas citiem, cilvēki mijiedarbojas viens ar otru.”

Filmu skatījās arī cilvēki, kuru ikdiena paiet ārpus Piebalgas, bet kuri izjūt dziļu saikni ar šo vietu. Amanda Zariņa saka, ka izbaudījusi katru kadru, jo Jaunpiebalgā ir dzimtas saknes: “Tāpēc jo īpaši bija redzēt, kā filmā iekļauti man tuvie radinieki. Kino darbs būs vērtīgs arī nākotnē bērniem un bērnu bērniem, jo tik ļoti raksturo mūs, piebaldzēnus. Esmu patīkami pārsteigta, ka filmā redzams arī mans gados jaunais brālēns, viņš bija brīnišķīgs, par to noteiktu uzslavēšu.”

Sociālantropoliģijas doktore Agnese Cimdiņa atzīst, ka sajūta pēc filmas ir ļoti saviļņojoša: “Neiztiku bez asarām. Jo Pie - balga saistās ne tikai ar skaistām bērnības atmiņām, bet faktiski ar milzīgu dzīves spēku, kas man devis varējumu visai dzīvei. Cil vēki, ko filmā satiku, man dažādos dzīves posmos bijuši ļoti nozīmīgi, man ir ļoti liels prieks un lepnums par viņiem. Un arī vietas vērtība ir neizsakāma. Tā ir īpašu cilvēku un īpašas vietas mijiedarbība. Un faktiski filma liek aizdomāties un rada pārliecību, ja gribam, lai Latvijas laukos ir šādi cilvēki un kulturālā dzīve, jādara viss, lai tie, kam vieta ir īpaša, te paliktu, dzīvojot jēgpilnu dzīvi un darbojoties. Viņi jāatbalsta, cik vien iespējams. Kā mēs redzējām no filmas – aiziet ir viegli, bet atnākt atpakaļ ir ļoti grūti. Mākslīgi nevienu kādā vietā ielikt nevar. Vietas nozīmi veido tās mazās lauku saimniecības, amatnieki, kas Piebalgā ir ļoti specifiski un vērtīgi. Filmā ir gan dzimuši piebaldzēni, gan iebraucēji, kurus vide tik ļoti ir ņēmusi pretī, ka viņi    iejutušies. Ļoti vērtīgas arī tās vēsmas, kas ienāk no ārpuses, kas ļauj ieraudzīt vietas potenciālu citām acīm – ienācēji ar sporta aktivitātēm, ražošanu vai savu pakalpojumu ienes dažādību reģionam un ļauj to ieraudzīt citā gaismā, vērtību noteikti pavairojot. Esmu bijusi dažādās pasaules vietās, kad domāju, ko man nozīmē Latvija, lielā mērā tā ir Piebalga – bet ne jau tikai tie kalni un lejas, bet cilvēki, kas vietu veido, attiecības ar viņiem. Tās ir manas sak nes, mana dzimta. Mani ļoti aizkustināja Lauras (Laura Kla pare - red.) stāsts, kura sēja sieru, jo viņa to darīja ar ļoti dziļu jēgu, ļoti skaisti. Filmas veidotāji to bija brīnišķīgi parādījuši. Tur redzējām to pēctecību, kā attiecības ar vietu tiek nodotas tālāk. Un tas ir pamatu pamatā tam, kāpēc Piebalga ir tāda, kāda tā ir, jo vērtības tiek nodotas no paaudzes paaudzē.”

Otru raksta daļu lasiet izdevumā šeit: https://jaunpiebalga.lv/images/faili/Pasvaldiba/avize_piebaldzeniem/2021/ap_2021_12.pdf

Barikāžu laiks ir atgādinājums par pašiniciatīvu un vienotību.

Tas ir laiks, kad ikviens apzinājās, ka arī viņa rīcībai ir svars un nozīme. Tas ir laiks, kad visi Latvijas brīvības iedvesmotie bija vienoti, kur viens otru atbalstīja, rūpējās, uzmundrināja un bija gatavi doties pretī jebkam, stāvot plecu pie pleca.

Atcerēsimies un pieminēsim 1991.gada Barikādes. 20.janvārī tiks iedegti Barikāžu aizstāvju atceres ugunskuri dažādās vietās Cēsu novadā:

  • no pulksten 12.00 pie Stalbes tautas nama,
  • no pulksten 13.00 Vienības laukumā Cēsīs,
  • no pulksten 17.00 Jaunpiebalgā (laukumā pie kultūras nama) un Melnbāržos (laukumā pie kultūras nama),
  • no  pulksten 18.00 Dzērbenē pie represēto pieminekļa, Inešos Muižas parka estrādē, Kaives muižas parkā,
  • Taurenē pie represēto pieminekļa ''Ar sapni par Dzimteni'', Vecpiebalgā pie kultūras nama.

Vienības laukumā Cēsīs noskaņas radīšanai tiks atskaņoti Barikāžu laika radio ieraksti no 1991.gada Barikāžu muzeja krājuma, kuri būs dzirdami līdz 20.janvāra vakaram.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs Cēsu novada skolas aicina uz tiešsaistes pasākumu "1991. gada barikādes", kurā paši skolēni stāstīs par barikādēm un sava pagasta vai pilsētas ļaudīm, kuri piedalījās barikāžu celtniecībā, neatkarīgās Latvijas izcīnīšanā un nosargāšanā. Kā arī būs iespēja piedalīties viktorīnā, kas veltīta barikāžu tēmai.

Atceroties un pieminot 1991.gada Barikādes, aicinām nepulcēties un ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības noteikumus.

Cēsu novada pašvaldība aicina atsaukties uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus no visa Cēsu novada, lai atrastu dāvanas, kuras pasniegtu Cēsu novada draugiem, sadarbības partneriem un viesiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm!

Pašvaldībai noderēs gan interesants nieks, gan vērtīga lieta, gan ilgi uzglabājama pārtikas prece. Suvenīram jāraksturo Cēsu novads un jāatklāj tā vērtības (piemēram, zero waste, ilgtspēja, dažādība un radošums). 

Aicinām uzņēmējus sūtīt savus piedāvājumus – priekšmeta aprakstu, foto, cenu ar PVN - uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz 6.februārim.

Cēsu novada pašvaldība aicina darbā Cēsu novada Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes būvniecības projektu vadītāju – ekspertu būvniecības jautājumos (darbs uz nenoteiktu laiku).

Cēsis ir drosmīga pašvaldība ar mērķi kļūt par izcilāko dzīves vietu Latvijā, un apzināmies, ka tā sasniegšanai vajadzīgs augsts servisa un speciālistu profesionalitātes līmenis. Ja spēj un vēlies saskatīt un realizēt iespējas, lai palīdzētu mums augt, tad pievienojies mūsu komandai!

Mēs meklējam kolēģi, kurš nodrošinās būvinspektora funkciju veikšanu atbilstoši Būvniecības likumam un citu normatīvo aktu prasībām.

Galvenie amata pienākumi:

  • organizēt, uzraudzīt pirmsprojektēšanas, projektēšanas, būvniecības un objektu ekspluatācijā nodošanas procesus projektu ietvaros;
  • risināt problēmjautājumus un izstrādāt piemērotākos risinājumus, kas saistīti ar objektu pirmsprojektēšanas, projektēšanas, būvniecības un nodošanas ekspluatācijā stadijām;
  • iesaistīties dažādas sarežģītības projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanā;
  • novērtēt, izvēlēties un ieviest piemērotākās metodes, būvniecības procesa atbilstošākos risinājumus;
  • vadīt un uzņemties tehnisko atbildību par sarežģītiem, lieliem projektiem;
  • dalība investīciju projektu darba grupās, iepirkumu komisijās u.c.

Prasības pretendentiem / -ēm:

  • augstākā izglītība būvniecībā un / vai inženierzinātnēs;
  • vismaz trīs gadu pieredze projektu ietvaros būvniecības plānošanā, koordinēšanā un īstenošanā un / vai projektu vadības grupas sastāvā;
  • pieredze dažādas sarežģītības projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanā;
  • vēlama normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu pārzināšana darbības jomā;
  • vēlama pieredze dalībai iepirkumu procedūrās, iepirkumu komisijas sastāvā;
  • sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Personiskās īpašības:

  • precizitāte;
  • pašiniciatīva, atbildība;
  • prasme strādāt komandā;
  • labas saskarsmes prasmes.

Mēs piedāvājam:

  • darba iespējas uz rezultātu vērstā, progresīvā pašvaldībā;
  • atalgojumu (1450 EUR pirms nodokļu nomaksas);
  • profesionālās izaugsmes iespējas, attīstot un pilnveidojot prasmes;
  • veselības apdrošināšanu un citus labumus atbilstoši darba rezultātiem un normatīvos noteiktajam;
  • attālināta darba iespējas.

CV, pieteikuma vēstuli, kā arī izglītību un prasmes apliecinošo dokumentu kopijas iesniegt klātienē Cēsu novada pašvaldības Cēsu novada centrālajā administrācijā, Raunas  iela 4, Cēsis, Cēsu novads vai sūtot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  ar norādi “Būvniecības projektu vadītājs” līdz 2022. gada 2.februārim.

Lūdzam ievērot, ka sazināsimies un informēsim par konkursa rezultātiem tikai uz interviju uzaicinātos Pretendentus.

Informācija par personas datu apstrādi.
Pārzinis personas datu apstrādei ir Cēsu novada pašvaldības iestāde “Cēsu novada centrālā administrācija”, Raunas iela 4, Cēsis, LV-4101, tālrunis 64161800, elektroniskā pasta adrese: 
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Personas datu apstrādes nolūks – darbinieku atlases procesa nodrošināšanai un no tā izrietošo tiesību un pienākumu realizēšanai.
Papildus informācija par personas datu apstrādi šī nolūka ietvaros pieejama mājaslapā 
www.cesis.lv sadaļā "privātuma politika".

Aicinām dabaszinātņu, informātikas, programmēšanas, dizaina un tehnoloģiju skolotājus un visus izzināt griboša jaunieša vecākus! 

Kas ir nepieciešams, lai cilvēki varētu izdzīvot ilgstoši kosmosā? Apmetņu veidošana ārpus Zemes ir tuvāks zinātnieku izaicinājums nekā mēs domājam! 

Kosmosa izziņas centrs piedāvā 1. - 12. klases skolēniem piedalīties Eiropas Kosmosa  Aģentūras (ESA - European Space Agency ) organizētajās sacensībās – MoonCamp challenge!

Skolēniem individuāli vai komandās, caur dabaszinātņu uzdevumiem, jāizpēta iespējas dzīvošanai uz Mēness un 3D programmēšanās platformā jāprojektē savs piedāvājums Mēness bāzes modelim.

Aizsardzība pret radiāciju un meteorītiem, enerģijas ražošana, ūdens ieguve un pārstrāde, pārtikas audzēšana ir tikai daži no izaicinājumiem, par kuriem jādomā, izstrādājot savu projektu.

Aicinām uz informatīvo semināru tiešsaistē 27.01.2022. plkst. 16:00,

Pieteikšanās https://ej.uz/MoonCampseminars

Papildus informācijai raksti: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Vairāk par izaicinājumu: https://mooncampchallenge.org/

SVARĪGI zināt par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu: kad beidzas, kā turpināt saņemt pakalpojumus “zaļajā režīmā”.

Noderīgi! Biežāk uzdotie jautājumi: Vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš | Nacionālais veselības dienests (vmnvd.gov.lv)

Omikrona varianta straujās izplatības dēļ un, lai mazinātu plašas COVD-19 infekcijas izplatību, Latvijā ir noteikts primārās vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš. Valdība 6. janvārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka  Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15.februārī un  attieksies uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts uz personām līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai balstvakcinācija pašlaik nav nepieciešama. Darba pienākumu veikšanai joprojām saglabājas prasība pēc pabeigtas primārās vakcinācijas un balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.

Tūkstošiem cilvēku jau ir saņēmuši balstvakcīnu, bet pārējiem pēc tās jādodas laikus, lai nerastos rindas, un visi to saņemtu laicīgi gan savas veselības dēļ, gan lai turpinātu saņemt pakalpojumus “zaļajā režīmā”.

Vakcinētajiem cilvēkiem sertifikāts būs spēkā 9 mēnešus pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty vakcīnām un 5 mēnešus pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija.

Covid-19 vakcinācijas sertifikāts ir derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas. Nacionālais veselības dienests plāno risinājumu, lai digitālajā sertifikātā tiktu iekļauta informācija, kad katram beidzas sertifikāta derīguma termiņš. Bet šobrīd derīguma termiņu var aprēķināt, apskatot savā sertifikātā norādīto datumu, kurā veikta vakcinācija. Tas ir jāskaita no nākamās dienas pēc otrās potes saņemšanas.

Vakcinācija Latvijā tiek organizēta ārstniecības iestādēs, pie ģimenes ārstiem, lielajos vakcinācijas centros, vakcinācijas punktos lielveikalos, kā arī izbraukuma vakcinācijās.  “Pieteikšanās balstvakcinācijai ir tāda pati kā primārajai vakcinācijai. Aicinām cilvēkus pietiekties manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, pieteikties pie sava ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādē, turpinām brīvās rindas iespējas saņemt potes lielajos vakcinācijas centros Rīgā un novados, kā arī izbraukuma vakcinācijās. Redzam, ka cilvēki izmanto iespēju iegūt balstvakcīnu, bet aicinām arī pārējos, kas to vēl nav izdarījuši, doties to saņemt pēc iespējas ātrāk,” saka Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Nacionālais veselības dienests aicina balstvakcinācijai pieteikties laikus un negaidīt, kas ir īpaši svarīgi strauji izplatoties Covid - 19 omikrona paveidam. Pētījumi liecina, ka balstvakcīna pieaugušajiem būtiski samazina hospitalizāciju risku, sniedz īstermiņa aizsardzību pret infekciju, un tam ir ietekme arī uz saslimstības mazināšanu. Slimību profilakses un kontroles centrs, analizējot datus par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 decembrī saistībā ar vakcinācijas statusu, secina, ka primārā vakcinācija joprojām nodrošina labu efektu pret smagu slimības gaitu, nepieciešamību Covid-19 ārstēt slimnīcā un nāvi. Tādēļ speciālisti aicina - ja pagājis noteiktais periods, jādodas saņemt balstvakcīnu. Cilvēki, kuriem ir veiktas vismaz divas potes, iegūst 50-70% lielu aizsargefektu pret hospitalizāciju. Ja ir veikta balstvakcinācija, tad šis aizsargefekts ir tuvu 90%, kas ir ļoti būtiski, vērtējot slimības ietekmi uz sabiedrības veselību, uzsver centra speciālisti.

Vakcinācijas pret Covid-19 kursu, saņemot abas potes vai "Johnson & Johnson" (J&J) gadījumā - vienu poti, noslēguši 28265 jeb 69% Cēsu iedzīvotāju.

15.februārī 2289 Cēsu novada iedzīvotājiem beigsies primārās Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīgumu termiņš.

Pēc papildpotes, lai saņemtu balstvakcinācijas sertifikātu var doties 15751 Cēsu novada iedzīvotāju.

kad sanemt bals 221801110818

 

 

Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas, Kultūras ministrija šonedēļ uzsāk informatīvo kampaņu Viltus ziņas ir lipīgas”.

Kampaņas laikā plānots uzrunāt senioru auditoriju, lai atgādinātu par nepieciešamību kritiski izvērtēt patērēto mediju saturu, kā arī tuvāko sabiedrības locekļu pausto informāciju. Kultūras ministrija ar kampaņu aktualizēs un aicinās ievērot 5 vienkāršus, bet ļoti noderīgus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.

“Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī dezinformācijas izplatīšanas veidi. Kļūt par tā saucamo viltus ziņu upuri šodien ir vieglāk nekā jebkad, jo sevišķi senioriem. Šai sabiedrības daļai nereti šķiet, ka tradicionālo informācijas kanālu patērētāji nevar tikt apzināti maldināti vai ka tuvinieki taču ļaunprātīgi nedalītos ar nepatiesu informāciju. Nepieciešamību pastiprināti izvērtēt informācijas saturu veicina arī dažādi globāli notikumi, un šobrīd redzams, ka kritiska situācija ir senioru starpā – tiek apšaubīts mediju godīgums, izrādīta neuzticība ziņām par pandēmiju, un izplatīta maldīga informācija. Ar kampaņu vēlamies mainīt senioru uzvedību, lai tie ne vien neuzķertos uz viltus ziņām, bet arī paši tās neizplatītu tālāk. Un to ir vieglāk izdarīt, iegaumējot un ikdienā pielietojot 5 vienkāršus pamatprincipus,” norāda Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte.

Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas satura kritiskam izvērtējumam, objektīvās informācijas atšķiršanai no tendenciozas, dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam. Prasmes informācijas kritiskai izvērtēšanai Latvijā palēnām pieaug visu paaudžu lietotāju vidū, un viltus ziņu atpazīšanas statistika kopš 2017. gada ir uzlabojusies, taču seniori ir tā sabiedrības daļa, kurai ar viltus ziņu atpazīšanu vēl joprojām sokas visgrūtāk. Kultūras ministrija aicina seniorus papildināt savas zināšanas par medijpratību, izpētot pieejamos materiālus un apmeklējot https://www.km.gov.lv/lv/medijpratiba.

Lai atspoguļotu apvienotā Cēsu novada jauno ģeogrāfisko aptvērumu, mobilajai lietotnei “Cēsis 8911” mainīts nosaukums uz “Cēsu novads”. Patlaban tā pieejama visiem jaunā Cēsu novada iedzīvotājiem.


Lietotne “Cēsu novads” katram apvienotā Cēsu novada iedzīvotājam sniedz iespēju ērti un operatīvi ziņot par pamanītām saimnieciskajām problēmām novadā, kurām nepieciešams steidzams risinājums, kā arī saņemt pašvaldības speciālistu atbildi.

Tas nozīmē, ka turpmāk par dažādām nebūšanām un likstām varēs ziņot ne tikai cēsnieki un vaivēnieši, kā tas bija līdz šim, bet arī Pārgaujas, Līgatnes, Amatas, Priekuļu, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas apvienības iedzīvotāji.

“Lietotne labi iedzīvojusies, tai ir stabila lietotāju bāze no vēsturiskā Cēsu novada, līdz ar ko ir loģiski, ka šo risinājumu piedāvājam visa jaunā novada iedzīvotājiem. Svarīgi, ka pašvaldība iedzīvotājam pieejama rokas stiepiena attālumā, jo lielākoties reaģējam uz problēmām, ko cilvēks pamana savā ikdienas ceļā, taču tās varbūt nav tik lielas, lai iedzīvotājs pašvaldībai speciāli rakstītu iesniegumu, taču gana nozīmīgas, lai par tām tomēr ziņotu,” stāsta Cēsu novada Centrālās administrācijas Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots.

Lietotnē Cēsu novada iedzīvotājiem iespējams ne tikai ziņot par sev aktuālām problēmām, bet arī saņemt paziņojumus un citu svarīgu informāciju no pašvaldības. Pašvaldība tajā ziņo par satiksmes ierobežojumiem novadā, slēgtiem ceļa posmiem pilsētas vai lauku teritorijās, plānotajiem remontdarbiem u.tml.

Mobilā lietotne turpinās kalpot par lielisku rīku, lai veicinātu savstarpēju sadarbību, iedzīvotāju iesaisti un pašvaldības pieejamību. Iesniedzot savu ziņojumu saņemsiet arī atgriezenisko saiti – informāciju par iesniegtās problēmas novēršanu vai virzību.

Kopš 2018.gada lietotnē pieteiktas visdažādākās problēmas – nedegošs ielu apgaismojums, bojātas ceļazīmes, noklīduši mājdzīvnieki, bojāts ceļa segums u.tml.

Pērn atrisinātas 537 problēmas. Visbiežāk tika saņemti ziņojumi par infrastruktūras bojājumiem, kurus izdevies novērst vidēji divu, trīs dienu laikā.

Aicinām ikvienu Cēsu novada iedzīvotāju lejupielādēt mobilo lietotni, rīkoties un ziņot, lai kopīgi un operatīvi spētu nodrošināt sakoptu un drošu vidi sev apkārt!

“Cēsu novads” ir bezmaksas lietotne, kas pieejama “Android” un “Apple” viedtālruņiem attiecīgi “Google Play” vai “App Store” platformās. Tās izstrādātājs ir SIA “Mobio”.

Cēsu novada Sociālais dienests izsludinājis kopumā septiņas vakances.

Sociālais rehabilitētājs darbam ar ģimeni un bērniem Cēsīs un Drabešu pagastā (pieteikšanās līdz 31.janvārim)
Sociālais darbinieks darbam ar pilngadīgām personām Līgatnē (pieteikšanās līdz 31.janvārim)
Sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem Taurenē un Drabešu pagastā (pieteikšanās līdz 31.janvārim)

Apakškategorijas

Aktualitātes

25 Janvāris 2022
Ar atklāšanas pasākumu 19.janvārī, tiešsaistes platformā ZOOM, norisinājās pilotprojekta ...
25 Janvāris 2022
No pirmdienas, 24.janvāra, Cēsu novada sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji, kuriem Sociālais ...
24 Janvāris 2022
Cēsu teātris iesācis gadu, gatavojot jaunu, intriģējošu iestudējumu “Lākturu dedzinātāji” par ...
24 Janvāris 2022
Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027.gadam sagatavotās kultūras ...
24 Janvāris 2022
Vidusskolēni no visas Latvijas aicināti piedalīties trīs nedēļu tiešsaistes programmā  RBS ...
21 Janvāris 2022
Šo sestdien 22.janvārī pulksten 17:00 Jaunpiebalgas kultūras namā iespējams noskatīties ...
19 Janvāris 2022
Barikāžu laiks ir atgādinājums par pašiniciatīvu un vienotību. Tas ir laiks, kad ikviens ...

Aktualitates JPPasakumi CN JPDomes lemumi JPdokumentiiepirkumipakalpojumi

Autortiesības © 2021 Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvalde. Visas tiesības aizsargātas.
Reģistrācijas Nr. 90000031033  Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125