Neatkarīgās Latvijas valsts simboli ir mūsu Ģerbonis, Karogs, Himna. Tās ir lielākās un spēcīgākās valsts reprezentējošās zīmes, kuras godājam par svētām. Tās apliecina mūsu valstiskumu, brīvību, tēvzemes mīlestību. Ar ģerbonu starpniecību mēs vēstulojam par savu piederību konkrētai vietai, par raksturīgāko un būtiskāko.
Heraldisko simbolu tradīcijas Baltijā ir septiņus gadsimta senas. Latvijas Republikas ģerboņu kopums veidojies kopš 20.gadsimta divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem.
Latvijas pagastu ģerboni sāka ieviest apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas.
JAUNPIEBALGAS NOVADA ĢERBONIS
Jaunpiebalgas novada ģerboņa autors mākslinieks Laimonis Šēnbergs
![]() |
HERALDISKAIS APRAKSTS |
VAIROGA LAUKI
![]() |
Baltais (heraldika - sudrabs). Piebalgas lielā, baltā villaine ar ieaustām diviem sarkanām, šaurām svītrām. Piebaldzēna vienkāršība, cēluma, arī spīdības, gaismas, pilnības un tīrības krāsa. |
![]() |
Sarkans Vidzemes apgabala ģerbonna lauka krāsa. (Esam vidzemnieki). Dzīvības, enerģijas, mīlestības un spēka krāsa. |
![]() |
Divi šķērskrusti Krustdūrienā saistīti vairoga lauki. Divi pagasti apvienojas vienā novadā. |
Jaunpiebalgas novada ģerboņa idejas pamatā ir tautastērps kā etnogrāfiska, kultūrvēsturiska vērtība. Harmonisks savā vienkāršībā un spēcīgs krāsu salikumā kā pats piebaldzēns.
Sudraboti baltajā un sarkanajā atklājas Dievišķās pasaules un cilvēciskās zemes dzīves līdzāspastāvēšana. Svētība un dzīvība, kas caur krusta zīmi – vienu no senākajiem simboliem – pāriet vienam otrā, dodot iespēju būt un attīstīties.
Lai jaunais novada ģerbonis ar savu saturu pēc būtības nes svētību katrā mājā! Nestā vēsts aicina apzināties savas tautas garīgās zināšanas un vēlmi tās pielietot šodienas dzīvē.
![]() |
Jaunpiebalgas novada karogs |
![]() |
Jaunpiebalgas novada nozīmīte |
JAUNPIEBALGAS PAGASTA ĢERBONIS
Ģerbonis apstiprināts 2000.gadā. Autors – mākslinieks Laimonis Šēnbergs.
Melnā laukā trīs trinīša pāļi: malējie - zelts, sarkans, zelts; vidējie - zelts, zils, zelts.
ZOSĒNU PAGASTA ĢERBONIS
Ģerbonis apstiprināts 1999.gadā. Autors - mākslinieks - Laimonis Šēnbergs
Zilā laukā sudraba zirga galva ar zelta ievauktiem.
Sudraba zirga galva ar zelta iemauktiem vēsturē par teātriem senatni, par Maras baznīcu, kas senlaicīgi atradusies Kāpurkalna jeb Māras jeb Svētezera krastā. Kad baznīcu karavīriem pēc ilgiem neveiksmīgiem pūliņiem izdevies aizdedzināt, tad 12 jātnieki sudraba zirgos atguuriski ieejās Svētezerā un noslīkuši. Bet zirgu zelta ievaukti vēl tagad saulainās dienās zaigojot ezera dzelmē.