facebook icon

kulturas nams

facebook icon

Gaujas 2a, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV – 4125

Kultūras nama vadītāja: Egita Zariņa t.26422009, 26449732
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Kultūras darba organizators: Mudīte Šnē t.26144234
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

Vēsture
Seni stāsti liecina, ka kultūras pirmsākumi Jaunpiebalgā meklējami jau 19.g. sākumā. Tad notikušas sabiedriskas vakarēšanas, kurās spēlējuši, dziedājuši, apsprieduši arī muižnieku netaisnības. Doma par sabiedriskas pašdarbības organizācijas dibināšanu veidojusies padsmitajos gados, kad no Dubura divgadīgās skolas pēc tās beigšanas atgriezās Jānis Baldzēns. 1920. gadā iestājās miera laiki – muižnieku vara bija kritusi. Biedrībai vēl joprojām nebija mājas un zemes. Un tad, 1922.gadā , par iemaksu 2500,- ( rubļu) zemes ierīcības komiteja Jaunpiebalgas kultūras biedrībai piešķīra muižas klēti. 1922. gada 15. augustā biedrības priekšnieks Jānis Baldzēns saņēma klēts atslēgas. Pēc lieliem darbiem tā paša gada 31. decembrī notika Kultūras nama atklāšanas svētki.
Lielākais Kultūras biedrības pasākums bija 1930. gada 3. augustā rīkotie pirmie Piebalgas novada dziesmu svētki ar 15 koru 1500 dziedātāju piedalīšanos.

Pašdarbības pulciņi

Jauniešu deju kolektīvs „Piebaldzēni” 

Vadītāja – Lāsma Skutāne
Muzikālais pavadījums – Dace Lēģere

Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Piebaldzēni”  

Vadītāja – Lāsma Skutāne
Muzikālais pavadījums – Dace Lēģere

Jaunpiebalgas amatierteātris „Triksteri ”

Vadītāja – Aina Damroze

Jaunpiebalgas kultūras nama jauktais koris

Diriģents - Emīls Rusovs
Kormeistare - Māra Vīksna

Folkloras kopa

Vadītājs - Aivars Damroze

 Deju kolektīvs "Piebaldzēni"
No Jaunpiebalgas kultūras nama pašdarbības kolektīviem labus rezultātus ilgus gadus uzrādījis deju kolektīvs Otto Vāliņa vadībā. Viņš mācījis dejas soli piebaldzēniem kopš 1952.gada. Dejotāji piedalījušies visos rajona, zonu un republikas Dziesmu un deju svētkos, iegūtas arī godalgotas vietas. 1956.gadā deju kolektīvs ieguvis rajona deju kolektīvu ceļojošo karogu. Bijusi sadarbība ar Igaunijas Vīlandes rajona deju kolektīvu, dejotājiem Lietuvā.
Otto Vāliņš (1917-1994) – skolotājs, deju kolektīvu vadītājs Jaunpiebalgas skolās un kultūras namā. O. Vāliņš radījis jaunrades dejas, piem. „Aug liepiņa kalniņā”, kura iekļauta IV skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku repertuārā. Skolotājs apbalvots ar vairākiem Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas Goda rakstiem, viņam piešķirta nozīme „Pašdarbības teicamnieks”.
Vispusīga un ļoti spilgta personība. Viņu pazina visās Latvijas malās, jo viņš mīlēja deju un cilvēkus.
Kolektīvi ar dažādiem nosaukumiem – Jaunpiebalgas ciemata jauniešu deju kolektīvs, kolhoza „Piebalga” deju kolektīvs, „Ķencis”, „Gailītis”. Nosaukumi mainījās, skolēni un jaunieši izauga, bet Otto Vāliņš vadīja, deva padomus jaunajiem kolektīvu vadītājiem, bijis arī kolektīvu virsvadītājs.
Skolotāja Vāliņa darbs nav palicis bez pēdām. Viņa darbu turpina skolotāja audzēkne Lāsma Skutāne (Damroze), kuras vadītais deju kolektīvs „Piebaldzēni” pazīstams arī ārpus sava pagasta.
Lāsma Skutāne (1979) – horeogrāfe, deju kolektīvu „Piebaldzēni” vadītāja(no 1996.gada), Jaunpiebalgas kultūras nama vadītāja (no 2010.gada). 1988.gadā beigusi Jaunpiebalgas vidusskolu, kur dejot mācījusies pie deju vecmeistara Otto Vāliņa. Studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijā, to beigusi ar bakalaura grādu horeogrāfijā. Veidojusi oriģinālhoreogrāfijas, etnogrāfisko deju apdares. 1999.gadā ar dejotāju kopām piedalījusies Alfrēda Kalniņa operas „ Baņuta” uzvedumā Zosēnos. „Piebaldzēni” iestudējuši arī vēsturiski horeogrāfisku uzvedumu „Dūdinieks”(2000.gadā).
Deju kolektīvu „Piebaldzēni” vadījis arī Jānis Kalašinskis (no 2000 – 2005.g.)

Amatieru teātris "Triksteri"
Jaunpiebalgā pagasta inteliģence aktīvi veidoja kultūras dzīvi. Pirmā teātra izrāde notikusi 1895. vai 1896.gadā, ar Ādolfa Alunāna lugu „Kas tie tādi, kas dziedāja”. Pirmskara periodā uzvestas Rūdolfa Blaumaņa, Ādolfa Alunāna, Andreja Upīša lugas.
1922.gadā ticis izvirzīts aktuāls jautājums par kultūras biedrības nama celšanu, pārbūvējot 1921.gadā nodegušo Abrupkrogu. Celtniecības darbus izpildīja būvuzņēmējs Kalniņš no Cēsīm. Skatuvi izbūvēja Dailes teātra skatuves meistars Lēvenšteins. Dekorācijas zīmēja mākslinieki – novadnieki Jēkabs Strazdiņš un Jānis Titāns. Celtniecības darbi ritēja raiti, 1926.gada 23. oktobrī notika biedrības nama atklāšana – iesvētīšana un koncerts, bet 24.oktobrī – teātra izrāde – R. Blaumanis „Pazudušais dēls”. Biedrības nama atklāšanas svinībās piedalījās arī toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste ar kundzi.
Jaunpiebalgas Dziedāšanas biedrības teātri 20.un 30. gados vadīja režisori Emīls Buduls un Jānis Drulle, izaudzinot disciplinētu skatuves mākslas kolektīvu. Tika pieaicināti arī kvalificēti aktieri – Emīls Mačs, Marija Jauntirāne (Apine), A. Titans, R. Zandersons un citi.
Dziedāšanas biedrības pastāvēšanas laikā no 1885.gada līdz 1940.gadam teātrī darbojušies režisori – Orniņš, Oto Zariņš, Jānis Jēps – Baldzēns, Emīls Buduls, Jānis Drulle, A. Titans, A. Būmanis, Marija Jauntirāne(Apine), A. Eiduks. Kā aktieri teātrī spēlējuši – V. Apinis, O. Damroze, A. Ērglis, A. Ķucs, A. Lobe, A. Resnais, Mūrnieks, V. Ozoliņš, A. Pabērzis, M. Pabērzis, J. Resnais, K. Resnais, A. Sproga, I. Tenteris.
1922.gadā zemes ierīcības komiteja Jaunpiebalgas kultūras biedrībai piešķīra muižas klēti, kuru iekārtoja un atklāja tajā kultūras namu. Atklāšanas pasākumā teātris rādīja Pāvila Gruznas lugas „Ziedu grava” iestudējumu.
Jaunpiebalgas kultūras biedrības teātrī kā aktieri darbojās – P. Pikurs, J. Ozoliņš, B. Cīrule (Misiņa), P. Ķiņķers, A. Ganiņa, H. Ķiņķere, E. Ķiņķere, A. Miesniece, M. Rubene, M. Titane, M. Vībante, E. Šāvēja, A. Kalniņa, P. Milniņa, L. Baldzēna, E. Zivtiņa, J. Ozoliņš, J. Pikurs, J. Miesnieks, P. Beķers, A. Šube, H. Klapars, K. Rubenis, M. Saruka, E. Kaparkalēja, A. Stādiņa, E. Brūvere, M. Balode, O. Grīnvalde, P. Zivtiņš, J. Līpācis, J. Odziņš, J. Brencis, P. Liepiņš, V. Mednis.

Jānis Baldzēns (1891-1958)
Ja svešinieks ienāktu Jāņa Baldzēna sētā un redzētu viņu ar arklu atgriežamies no tīruma, tas saprastu, ka saticis parastu darba zemnieku. Būtu grūti iedomāties, ka šis cilvēks cieši saistīts arī ar skatuvi, dramaturģiju, literatūru. Šīs lietas viņu ieinteresēja jau mācoties Jaunpiebalgas draudzes skolā. Beidzot skolu, viņš mācījās Dubras divgadīgajā teātra skolā.
Jānim Baldzēnam bija milzīgas darba spējas gan kā zemniekam, gan kultūras darbiniekam. Viņam bija arī plaša bibliotēka – latviešu, krievu un rietumu klasiķu darbi. Hronoloģiskā secībā tika krāti žurnāli un avīzes.
Dramaturģijas žanrā viņš uzrakstījis vairākus darbus, kuros aplūkotas sadzīves problēmas – „ Līčupe”, „Genoveva”, „Saules zeme”, Uguns rotaļa”, „Dzīves sērdieņi”. Darbi uzvesti Jaunpiebalgas kultūras biedrības teātrī, daži arī Dailes teātrī Rīgā pirms kara.
Jaunpiebalgas kultūras biedrības teātrim Jānis Baldzēns repertuāru izvēlējās pārdomāti, drosmīgi. Tika iestudēti tādi liela apjoma darbi, kā – Aspazijas „Vaidelote”, „Sidraba šķidrauts”, Raiņa „Pūt, vējiņi”, „Mīla stiprāka par nāvi”, „Indulis un Ārija”, Blaumaņa „Ugunī”, „Pazudušais dēls”, Alunāna „Mūsu senči”. No cittautu dramaturgiem tika izvēlēti – G. Hauptmanis „Nogrimušais zvans”, Ļ. Tolstojs „Dzīvais mironis”, H. Ibsens „Ziemeļu varoņi”, „Spoki”. Teātra uzvedumiem pašiem vajadzēja gādāt par grimēšanu, tērpiem, dekorācijām. Skatuves noformēšanā bieži palīdzēja mākslinieki Kārlis Miesnieks un Jānis Titans. Bija izrādes, kurām tērpus veda no Rīgas teātriem.
Pēc katras izrādes notika uzveduma analīze, tika izvērtēts labais un sliktais. 20 gadu laikā Jānis Baldzēns bija teātra kolektīvu cieši saliedējis.
Teātri Jaunpiebalgā no 1999.gada vada režisore Velta Kļaviņa,
no 2000.gada – režisore Anna Robežniece, iestudē Elīnas Zālītes lugu „Bīstamais vecums”,
2001.gadā – režisore Ilga Lūse iestudē Jāņa Jurkāna lugu „Karstā nauda” (pašdarbnieki no pensionāru kluba „Harmonijas”), viņas vadībā iestudēta arī Jāņa Jēpa – Baldzēna luga „Trīs jaunas meitas”.
Teātris iestudējis arī Elzas Egles lugu „Zelta ādere”
2005. gadā – M. Rītupes luga „Stāvi mierā!” ,režisore Liene Lorence.
2006. gadā – pašdarbnieki izrāda Andreja Upīša lugu „Atraitnes vīrs”, režisore Liene Lorence.
2007. gadā pašdarbnieki izrāda Jāņa Jaunsudrabiņa lugu „Ezermalas krokodils”. Izrāde rajona skatē novērtēta kā labākā, režisore Aina Damroze.
2008. gads - iestudēta Voldemāra Rihtera luga „Trakie”, režisore Aina Damroze.
2009. gadā pašdarbnieki izrāda Monikas Zīles lugu „Sunītis un viņa kauliņš”. Izrāde rajonā iegūst nomināciju „Augsta skatuviskā kultūra”. Labākās raksturlomas tēlotājas titulu saņem - Velta Ciekurzne, režisore Aina Damroze.
2010. gads – Jaunpiebaldzēni izrāda Aivara Bankas lugu „Sausā lapa”, režisore Aina Damroze. Notiek izrādes vairākos kaimiņu pagastos.
2011. gads - Aivara Bankas luga „Visi radi kopā”, režisore Aina Damroze.
2012. gads - Andris Nedzviedzis „Pēdējā griba", režisore Aina Damroze.
2013.gads - R.Blaumanis "Ļaunais gars" režisore Aina Damroze
2014.gads – Pauls Putniņš “Miljonāra ugunsvieta” režisore Aina Damroze
2015.gads – Zigmunds Skujiņš “Brunču medības” režisore Aina Damroze
2016.gads – Anna Brigadere “Kad sievas spēkojas” režisore Aina Damroze
2017.gads – Monika Zīle “Trīs košas dāmas” režisore Aina Damroze
2018.gads – Baiba Jukņeviča “Pilsētnieki” režisore Aina Damroze

Autortiesības © 2019 Jaunpiebalgas novada dome. Visas tiesības aizsargātas.
Reģistrācijas Nr. 90000031033  Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125