Zosēnu kultūras un sabiedriskais centrs Drukāt
Piektdiena, 17 decembris 2010 19:53
zoseni.02

"Jūrnieki", Melnbārži, Zosēnu pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4133

Zosēnu kultūras un sabiedriskā centra vadītāja: Dzidra Prūse

tel. 26538154, 26632077 e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

  


Zosēnu kultūras un sabiedriskā centra - kultūras pasākumu plāns 2017.gadam

ico pdf lasīt vairāk (pdf)


ZOSĒNU KULTŪRAS NAMS
Dāmu deju grupa "Vēlais Pīlādzis" vadītāja Inguna Kalniņa info.29854962
Bērnu-jauniešu deju kolektīvs - vadītāja Inguna Kalniņa info.29854962
Amatierteātris "Intermēdija" - vadītāja Līga Kalniņa info.26130760

 

JAUNIEŠU INTEREŠU CENTRS GVD (gribu - varu - daru)
Trenažierzāle, datori, atpūta - vadītāja Sanda Dravante info. 26368115

darba laiks

P. 18:00 open_atslega 20:00
T. 18:00 open_atslega 20:00
P. 18:00 open_atslega 20:00

 

PIEBALGAS MĀKSLAS DARBU KRĀTUVE
Pieņem ekskursijas, sazinoties ar Dzidru Prūsi- info. 26538154 vai Ilzi Ruķi- info. 26361860

 

SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS UN LIETOTO MANTU PUNKTS
Lietoto mantu apmaiņa
Veļas mazgāšana - 0,86 EUR
Dušas pakalpojums - 0,86 EUR
Maznodrošinātiem, trūcīgiem ar izziņu no sociālā dienesta 8x mēnesī bez maksas
Punkta pārzine Zinaida Šoldre info.64129837

darba laiks

P. 14:00 open_atslega 18:00
O. 14:00 open_atslega 18:00
T. 14:00 open_atslega 18:00
C. 14:00 open_atslega 18:00

Šobrīd kultūras centrā darbojas amatierteātris, sieviešu vokālais ansamblis, dāmu deju grupa "Vēlais pīlādzis", bērnu un vidējās paaudzes deju kolektīvi.

Vēsturiski Zosena kultūras dzīvei raksturīgi enerģiskas darbošanās atplūdi un uzplūdi. Senākā biedrība ir brāļu draudze ar saieta namu Augstāros, kas celts 1827.g.
Zosenieši dziedājuši arī Jaunpiebalgas dziedāšanas biedrībā, kas dibināta 1885.g. un saskaita ap 100 biedru. Kora dziedāšanas tradīcijas 19.g.s. beigās kopis Pēteris Ceriņš, vēlāk, 20.g.s. 30–jos gados Jānis Sietiņš ar jauniešu kori "Pēterēni" un Jānis Gūts no "Mauragiem" ar vīru dubultkvartetu. Interesanti, ka agrāk skolas pārziņi un ierindas skolotāji lielāko tiesu bija ar izcilu muzikalitāti apveltīti, paši dziedāja un pat vadīja korus un ansambļus.
Lielākie pagasta kultūras dzīves sasniegumi saistāmi ar Pēteri Ceriņu, kurš ar savu vadīto jaukto dubultkvartetu devās 2 mēnešu koncertturnejā uz Igauniju un Somiju tālajā 1888.gadā. Atsauksmes laikrakstos bijušas teicamas, taču cerēto peļņu nav guvuši. Tik vien sapelnījuši kā atgriešanās un iztikšanas naudu.
Pēteris Ceriņš lielu uzmanību pievērsis dziedāšanas vakariem, kas reizē bija arī dažādu jautājumu – pārrunu vakari.
Emīls Buduls savās piezīmēs stāsta par kultūras dzīvi : „Laikraksti toreiz 19.gs. beigās bija tikai ļoti retās mājās. Jaunmigļos tie pirmoreiz parādījās tikai ap 19.- 20. gs. miju, abonējot avīzi „Balss". Abrupes dziedāšanas biedrība, teātra izrādes un citi sarīkojumi no Jaunmigļiem lielā attāluma - 7 verstis un sliktā ceļa dēļ nebija sasniedzami. Jaunieši tad bieži rīkoja māju balles, kur galveno lomu spēlēja dzeršana, kura arvien beidzās ar kaušanos. Arī Jaunmigļos dažu svētdienu pēc pusdienas sanāca jaunieši, sarīkoja rotaļas, dejoja harmoniku vai cita instrumenta pavadījumā. Tikai iedzeršanas un kaušanās te nekad nenotika."
1910.g. jaunieši 4 dienu laikā ierīkojuši jaunu danču placi zaļumballēm, jo veco placi pie Zosena skoliņas Tulejas līcī nav ļāvuši vienmēr izmantot, zeme skolai piederējusi.
Vēl tagad tāda paša nosaukuma mājās ir izglītības biedrības „Atmata " sarīkojumu zālīte, kurā skolotāja A.Šubes vadībā notikuši dažādi pasākumi no 1920. līdz 1922.g., kad A.Šube pāriet uz Jaunpiebalgas draudzes 6-klasīgo pamatskolu. Biedrība gan turpinājusi darbību līdz pat 1938.g., galvenokārt iestudējot teātra uzvedumus, ar vadītājiem Jāni un Mariju Matisoniem no Stepeļiem, Vilu Vientiesi no Jānēniem. Izglītības biedrībai "Atmata" piederējis savs nams un zeme. Šajā jaukajā telpā zosenieši pulcējas uz Ziemassvētku svinībām un citiem godiem vēl šodien.
Ļoti aktīvi 20 – 30 -jos gados darbojies Pēterskolas absolventu pulciņš sākumā K.Kalniņa, vēlāk Arvīda Ūdra vadībā, kas organizējis lekcijas, priekšlasījumus, tējas vakarus, ekskursijas. Tajā vienu laiku bijuši pat 57 biedri. Nauda saviesīgiem pasākumiem vākta ar teātra izrādīšanu un bazāriem.
1949.g. 27.VI sāk darbu ciema bibliotēka.
Ar 1956.g. sāk uzplaukt zoseniešu kultūras dzīve. Iestudēta vairākcēlienu luga „Dace meklē laimi", darbojas skolas dramatiskais pulciņš.
1958.g.VII ciemā pirmo reizi notiek pilngadības svētki, bet 1959.g. VI - bērnības svētki, kuri vēlāk notiek visā padomju varas laika periodā.
1962.g. XI notiek sabiedriska jauniesaucamo pavadīšana padomju armijā, vēlreiz tāda notikusi 1973.g. IV.
1964.g. VI Zosēnu ciema koris 30 cilvēku sastāvā piedalās Cēsu rajona Dziesmu un deju svētkos. Arī 1965. un 1967.g. zoseniešiem ir koris.
1965.g. 13.II pirmo reizi notiek kolhoznieku pensiju izsniegšana un pensionāru godināšanas vakars.
1971.g. I svinīgi tiek pasniegtas dzimšanas apliecības jaundzimušo vecākiem.
1972.g. I Zosēnu ciema sieviešu un vīriešu ansambļi ar vadītāju Amoliņu piedalās Cēsu rajona vokālo ansambļu skatē, abiem ansambļiem piešķirta II kategorija.
1973.g. X pirmo reizi notiek zelta kāzas 1 pārim un sudraba kāzas 5 pāriem, bet 1978.g. IV - stipro ģimeņu vakarā jau tiek godinātas 14 ģimenes : 1 zelta kāzu pāris un 13 sudraba un ilgāk par sudraba kāzu laiku laulātie pāri.
1977.g. IV notiek jaunlaulāto vakars diviem pāriem.
No 1998.g.pagasta kultūras pasākumos vienmēr iepriecina vidējā vecuma jaukta deju kopa „Roberts" ar grupas pirmo vadītāju Maiju Leimani no Taurenes.Dejotāji pat izcīnīja godalgas 1998.g. Latvijas XII deju svētkos Rīgā.. Lieliski skan arī sieviešu ansamblis, kuru vada Maija Daugule no Drustiem. Diemžēl katru gadu mainās vadītāji gan dejotājiem, gan dziedātājiem. Ir jāizaudzina savējais cilvēks par vadītāju!
1998.g. augustā zosenieši piedalās 5. Piebalgas novada svētku norisēs Inešos, lai 1999.g. augustā spētu noorganizēt 6. Piebalgas novada kultūras svētkus savā pagastā.
Ar 6. Piebalgas novada kultūras svētkiem sācies straujš Zosēnu pagasta kultūras dzīvēs uzplaukums.

Intermedija-neliela ,humoristiska aina starp nopietnas lugas daļām.Ta sauc arī Zosena pagasta kultūras nama amatierteātri.Mēs kopā esam no 2003.gada un mūsu sanākšanas arī ir kā jauki atpūtas mirkļi starp nopietno ikdienas ritumu. Katru gadu cenšamies iepriecināt pagasta ļaudis ar jaunu izrādi.Košākās ir bijuša H.Paukša"Piedod,Bokačo,ja vari" un Vulfa"Līnis murdā".Veidojam arī kompozīcijas Valsts svētku pasākumiem.Daudziem atmiņā ir palicis ""Mežābeles stāsts",kurš bija veltīts pagasta attīstības vēsturei.Saviem pagasta ļaudīm cenšamies būt jauks atpūtas mirklis,bet sev-pabūt par to,ko klusībā vēlamies.

2000. - 2002. gadam Vaira Vīķe - Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu trešo gadu Līgo svētkus svinēt ierodas Zosēnos ''Skrāģu Krogā''.

2013.gads- iedibinātas ''Profesionālās mākslas diena Zosēnos'' pie Skrāģu kroga''

2013.gads, 10 tās sezonas Elzas Ilmneres luga-komēdija ''Anton, mums jāšķiras''.

Režisore Dace Narvile nostrādāja laikā no 2003-2014.gadam
2014.gada rudens sezonā darbu uzsāk un par režisori strādā Līga Kalniņa

Tiek uzvesta Māras Hornas luga ''Biznesa sievietes nedienas''

2015. tiek uzvesta luga Velga Lāsuma ''Mītnes vieta''

 

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 28 jūnijs 2017 11:39
 
Joomla15 Appliance - Powered by TurnKey Linux