Pagasti Drukāt
Trešdiena, 15 decembris 2010 11:18

Jaunpiebalgas pagasts

Jaunpiebalga - Rīga -140 km
Jaunpiebalga - Drusti - Cēsis - 60 km

Pagasta teritorija robežojas ar Drustu, Zosēnu, Vecpiebalgas pagastiem, Rankas, Druvienas pagastiem Gulbenes novadā, Liezeres pagastu. Jaunpiebalga atrodas Vidzemes augstienē -vietā ar gleznainu apkārtni, daudziem pauguriem, kuriem savdabīgi nosaukumi - Vanagkalns, Viņķu kalns, Svētais, Cieres, Sila, Basu, Priežu, Muižas, Kuiļa kalns... Cauri pagasta teritorijai, sadalīdama to divās daļās, 15 km garumā līkumo Gauja ar daudzām pietekām -Tirzu, Pededzi, Musku, Tuliju, Abrupi, Degļupi, Virdīti no labā krasta, Ubeju, Mosteni, Strumpīti no kreisā krasta.
Piebalgā (vēstures avotos pirmoreiz minēta 1340.gada) visos laikos dzīvojuši darbīgi ļaudis. Nosaukums radies no Balgas upītes Vecpiebalgā. Tur atradusies latgaļu virsaiša Balgas pils. īpatnējo ģeogrāfisko un reljefa apstākļu ietekmē zemes platības nelielas - tādēļ jau kopš seniem laikiem piebaldzēni meklējuši citus ienākumu avotus. Amatnieki -podnieki, kalēji, seglinieki, galdnieki, audēji - ar saviem izstrādājumiem bija pazīstami ne tikai tuvākajā apkārtnē, viņi tālu veda tirgot pītus meldru krēslus, ratus, kamanas, karotes, pīpes, ratu riteņus, lokus, baļļas, ķērnes, cibas, podus, bļodas, vērpjamos ratiņus, audeklus, ķieģeļus. Tika miecētas ādas, darinātas koka tupeles. Bet sviestu gatavoja arī ārzemju tirgiem. Tie, kas gribēja izbrūvēt garšīgu alu, audzēja apiņus. Varbūt skats no Viņķu kalna, zilganie plašumi tālumā un baltie lielceļi deva spēku, lai neapstātos meklējumos un atradumos līdz pat šodienai.

 jaunpiebalga002

 

Zosēnu pagasts

Zosēnu pagasts, ka pašpārvaldes vienība izveidojās pēc otrā pasaules kara. Tas aptver lielākoties senās Piebalgas novada teritorijas, bet pagasta ziemeļdaļa agrāk ietilpa Drustu novadā.
Viena no ievērojamākajām seno piebaldzēnu mītņu vietām neapšaubāmi ir nostāstiem un teikām apvīta Kāpurkalna apkārtne. Virkne te esošo senatnes pieminekļu liecina, ka arī vēl relatīvi netālā pagātnē te bijusi rosīga saimnieciskā un garīgā dzīve.
Elku (jeb Rata) kalns, Tirgskalns (jeb Karātavu kalns). Māras baznīcas vieta, senkapi. Vella klēpis.
Skrāģu krogs un Māras ezers ar diviem svētakmeņiem - Lielo pelēko Māras akmeni un Mazo sārto Māras akmeni ar iedobi. Par un ap šīm vietām vijas dažādi nostāsti - gan par Māras baznīcas no grimšanu ezerā, gan par Ziemeļu kara laikiem, gan pašu Māru, kura dzīvojusi starp cilvēkiem.
Ir tautas teicēju liecības, ka vēl pagājušajā gadsimta te divreiz gada sabraukuši cilvēki no pār novada. lai izmantotu ezera dziedinošo spēku. Netālu no Skrāģu kroga esošajā Tirgskalnā rīkojuši tirgu. Tur ļaudis pulcējušies drīz pēc saullēkta. Tirgū ne tikai tirgojušies, bet ari apdāvinājušies, dziedājuši Māras dziesmas un pat dancojuši. Elku kalna virsotnē senāk bijuši akmens elku tēli. Te kādreiz esot audzis ozols un blakus tam bijis prāvs akmens ziedošanai. No šejienes katrā gadalaikā uz visām pusēm paveras skaista ainava. Šobrīd kalns apaudzis ar pīlādžiem un kadiķiem, bet virsotnē redzams ar 1905. gadu datēts robežakmens. Te bieži ierodas krāšņu ainavu cienītāji, bet kalna pakājē dusošajā Māras ezera ļaudis arī tagad peldoties atjauno enerģiju.
Kāpurkalna apkārtnē jau Livonijas laikā pastāvēja muiža Toreiz to dēvēja par Virdeni (Wurden). Kāpurkalna vārds cēlies no vēlāk lietotā vāciskā nosaukuma Kapershof (Kapukalns jeb Līķumuiža). Tas liecina, ka muiža celta uz sena kapulauka, un varbūt tieši tāpēc vēlāk pārcelta uz tagadējo vietu, kur tā līdz 1920. gadam darbojās kā Jaunpiebalgai pakļauta pusmuiža Zviedru laikā līdzās Kāpurkalnam izveidojas Zosēnu muiža. Tā pirmoreiz minēta 1688. gadā un vienmēr bija valsts īpašuma (Rosdienststeļle. kroņa muiža).
Vecpiebalgas - Gaujaskroga - Drustu lielceļa tuvumā atrodas vairākas senatnīgas mājkopas Magonas, Zeikari, Spulgas, Urles un Ķenci. Spulgu apkārtne ir dižkadiķis un Spulgu akmens. Bet Ķencī un Urles ir romāna Mērnieku laiki varoņu Ķeņča un Pāvula prototipu dzīves vietas; starp tām Ķenča kalns ar plašu skatu uz apkārtni. Ievērojama senvieta ir Vieķu pilskalns pie Miglu mājām. Netālu no tā aug Vieķu egle. Nesena pagātne Zosēni atgādināja bezcerīgu nomali.Ari šobrīd ekonomiskā situācija nav daudzsološa. Tomēr pēdējos gados paveikts milzīgs darbs ceļu būve un vides sakārtošanā. Izveidotas vairākas piemiņas vietas, bet jaunieceltajā estrādē pie Skrāģu kroga sarīkoti valsts mēroga pasākumi - operas Baņuta izrāde un Līgo svētki.

zoseni002

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 20 janvāris 2011 14:57
 
Joomla15 Appliance - Powered by TurnKey Linux