Pētera pamatskola Drukāt
Piektdiena, 17 decembris 2010 19:46
petera_skola

"Pēterskola", Zosēnu pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4133

tālr. 64129832;

 

Zosena skola

Zosena muižā jau 1866.g. pastāv skola. Tā mitinās koka mājiņā. Šo mājiņu 1873.g. pārceļ uz skolai piešķirto zemi un tur nu viņa līdz 1914.g. kalpo kā skolas kūts, līdz 1916.g. to nopērk kāds Antons par 20 rbļ. noplēšanai.
Muižas skolā pirmais skolotājs ir R. Bārdiņš. Skolā bijis garš un plats galds, pie kura uz soliem sēdējuši bērni, apmēram 10 cilvēku, bet galda galā uz krēsla sēdējis skolotājs. Pēc Bārdiņa skolā strādā Jēkabs Kalniņš, pēc tā 2 ziemas pagaidu skolotājs Andžs Pētersons.

Valdība piešķīrusi skolai no Kroņa Zosena muižas 3 desetīnas zemes un Zosena pagasts uzcēlis koka ēku ar 7 telpām, 2 no tām pagasta valdei un 5 skolai. Skolu cēlis tā laika labākais namdaris Pāvils Gulbis. Ļaudis stipri pretojušies tādas greznas ēkas celšanai, kādu toreiz vēl bijis maz.

Skola iesvētīta 1873.g. rudenī. Ar 1876.g. skolā darbojas Vecpiebalgas draudzes skolas audzēknis I. Kreilis - kluss un godīgs cilvēks, nedzērājs, pirmais sācis kopt 4 balsīgu dziedāšanu, apmācīdams dziedātājus uz vienstīgas instrumenta. Viņš sarīkojis skolā koncertu par labu skolas bibliotēkai. Par šo koncertu avīzēs rakstījis skolotājs dr. J.Ulpe, ka dziedājuši daudz un stipri, bet dziesmas bijušas vāji iestudētas. Zosenieši no Kreiļa laikiem iemīļojuši dziedāšanu.

Mājas otrā galā bija pagasta valde un tiesa, bet virtuvē cietums divām personām. Rakstvedis bija K. Bišers.

Kreiļa pēcnācējs ir Valkas skolotāju semināra absolvents Juris Bērziņš ar 150 rbļ. algas pie apmēram 15 skolēniem. Bērziņš spēlējis vijoli un vadījis dziedātāju kori, daudz reiz sarīkojis zaļumsvētkus. Pēc Bērziņa pāra gadus skolā strādā vēlākais aptiekārs J. Mednis ar 200 rbļ. algas, bet pēc viņa Valmieras skolotāju semināra absolvents Ernests Gaujēns - līdz 1902./03.m.g. Šis ir ļoti nopietns un cienīgs skolotājs. Ārpusskola viņu maz interesē. Toties skolā viņš ir nenogurdināms. Skolēni sāk likt kursa beigšanas pārbaudījumus, pamatīgi piesavinās krievu valodu, iestājas semināros un citās augstākās skolās. Skolā nodibinās stingra kārtība un nepielūdzams darbs. Vecāki nojauš pārmaiņas skolas darbā, ir ļoti atzinīgi pret jauno skolotāju un skolēnu skaits spēji pieaug. Gaujēnam ienākot bija 20 skolēni, bet aizejot 1903.g. - 54. 1903.g. vasarā nomirst Pēterskolas pārzinis dzejnieks Ceriņu Pēteris un Gaujēns aiziet uz Pētera skolu, bet uz Zosenu pārnāk Mārtiņskolas otrais skolotājs Reinis Ūžāns. Līdzīgi saviem priekšgājējiem Ūžāns galveno vērību pievērš klases darbam. Pārkrievošanas svars gulstas vienmēr smagāki uz skolas darbu, un visi priekšmeti jāiekaļ galvenā kārtā no galvas, kas prasa no skolotāja ārkārtīgu neatlaidību un izturību. Pirmajā gadā skolēnu ir - 31, bet ar katru gadu šis skaits pieaug un 1908.g. tas sasniedz famozu augstumu - 65 bērnus. Skolā ir 5 nodaļas, un tā gatavo skolēnus pat uz vidusskolas 4. klasi, daži skolēni paliek skolā 7 -8 ziemas.

1908.g. Ūžāns pieprasa otru skolotāju. Pagasts lemj celt jaunu skolas namu un tad šo prasību apmierināt, bet Ūžānam par teicamu darbu izsniedz 25 rbļ. gratifikācijas.

Ar skolas telpām un apgādāšanu gan stāv pavisam vāji. Tikai 1906.g. izrok aku pa 16 rbļ., līdz tam skolēni nesuši ūdeni no avota vai Tulejas upes 80 saženu atstatumā no skolas, tai pašā gadā klasē izcirsti lielāki logi. Nākamā 1907.g. noplēš salmu jumtu un uzsit skaidu jumtu. 1908.g. uzceļ bērniem ateju vietu par 40 rbļ. Tā pa mazai drusciņai viena pēc otras rodas lietas, kurām jau sen tur vajadzēja būt, bet bez kurām bija mācējuši kā nekā iztikt. Īsredzības dēļ Ūžāns paglābjas arī no iesaukšanas armijā kara laikā un nostrādā nepārtraukti līdz 1919.g. janvāra vidum. Tad strādnieku un zemnieku padome izdara skolotāju pārvēlēšanu un Reini Ūžānu atlaiž. Vietā nāk medicīnas students J.Tavars. Viņš sarīko skolā izrīkojumu un priekšlasījumu vakarus, dibina izglītības pulciņu, bibliotēku pieaugušajiem .

1920.g. rudenī par skolotāju ievēl Rankas Elizabetes skolas otro skolotāju A. Šubi, bet līdz viņa pārnākšanai no nacionālās armijas strādā K. Aptekas jaunkundze. A. Šube pārnāk 1920.g. 14. februārī un ķeras ar skubu pie sabiedriskā darba, dibina dziedātāju kori, sarīko priekšlasījumu vakarus un dažādus izrīkojumus.

1920.g. nodibinājās Zosena Izglītības biedrība ATMATA, kuras darbība galvenā kārtā norisinās skolā un kuras galvenais un noteicošais darbinieks ir skolotājs A. Šube. Skolēnu nav daudz, tikai - 27, bet 4 nodaļās strādāt vienam grūti, tāpēc A.Šube lūdz otru skolotāju, bet to nedod un 4. klasi neatver. Ar 1922.g. augustu A.Šube pāriet uz Jaunpiebalgas draudzes 6-kl. pamatskolu, bet viņa vietā nāk Kārlis Runcis. Šis tad ir pēdējais Zosena skolas skolotājs, jo ar 1925./26.m.g. skolēnu trūkuma dēļ skolu likvidē.

Jaunpiebalgas Pētera 6.klasīgā pamatskola

Pētera skola ir visjaunākā no Jaunpiebalgas pagasta skolām. Viņai trūkst sava "aizvēsturiskā" laikmeta. Viņa dibināta un tūlīt novietota speciāli celtā skolas namā 1870. gadā. 1885. gadā šīs, no koka būvētās, skolas nams nodega, bet jau pēc gada skola ieiet jaunceltā mūra ēkā. Skola atrodas uz Murdēnu ciemata zemes, kādēļ arī daudzināta par Murdēnu skolu.

Pirmais skolotājs Pēteris Ceriņš dzimis 1849.g. Jaunpiebalgas Skrīver-Variņos. Pētera skolā darbojies no 1870.g.-1903.g. 1903.g. pavasarī saslimst smagā formā ar plaušu tuberkolozi un sirdskaiti un tai pašā gadā nomirst. Ceriņš ir čakls un uzņēmīgs skolotājs un sabiedrisks darbinieks: iekopis augļu dārzu, nodibinājis dziedātāju kori un vīru dubultkvartetu, ar kuru koncertējis arī kaimiņzemēs (Igaunijā un Somijā), uzstādamies ar latvju tautas dziesmām.

Pašmācības ceļā Ceriņš ieguvis krietnu izglītību, labi pārvaldījis vācu un krievu valodu, sekojis Vakareiropas kulturālajām cīņām un literārajiem virzieniem., bijis silts tautībnieks un pazīstams kā dzejnieks un literāru sacerējumu tulkotājs. Daudzi viņa dzejoļi pārgājuši tautā kā, piemēram, "Upīte iekš dziļas gravas".

Ceriņa palīgi: J.Rasa, J.Krūmiņš, A.Purēns, Jete Mednis, Polameika, Olga Lerhis - vēlākā Jessens-Lerhis proģimnāzijas dibinātāja, V.Vientiesis, J.Mednis un Marija Zemīte.

Pēc Ceriņa 1903.g. uz Pētera skolu pārnāk Ernests Gaujēns. Šis skolotājs mazāk interesējas par ārpusskolu, bet strādā klasē no rīta līdz vakaram, kā arī ar prāvu pulciņu privātskolēniem, tos sagatavodams uz augstākām skolām. Emīls Buduls teicami sagatavojās iestājeksāmeniem Sankt-Pēterburgas zemstes skolotāju skolā pie E.Gaujēna.

Gaujēna laikā kā otrais skolotājs strādā Kārlis Bērziņš no Cirstiem. Bērziņš ir autodidakts, bet sirsnīgs skolotājs, bērnu un vecāku mīlulis. 1906. gadā viņš emigrē, jo ir revolucionāri noskaņots. Viņa mantas - gultu, galdiņu, grāmatas , soda ekspedīcija sadedzina pie skolas stūra. Ar 1906. gadā šo vietu ieņem mājskolotāja Anna Būmanis j-kdze.

Gaujēna vietā 1911.g. inspektors P.Dievkociņš komandē Kr. Ģinteri, beigušu Kuldīgas pilsētas skolu. Šis ir mūzikas mīļotājs un sapņo tikt par operu dziedātāju. Viņš ieved skolā kopēdināšanu, kam bērnu vecāki silti piekrīt.

Kr.Ģinteris aiziet 1913.g. un viņa vietā ievēlē Valmieras skolotāju semināru beigušo H.Lustiķi. 1915.g. H.Lustiķi iesauca karā un viņš atgriezās slims, - vietā gan skaitās no 1913.g.līdz 1920.g., bet strādā ar pārtraukumiem tikai 4 gadi. Kara laikā viņa vietu izpilda M.Garselis, Cēsu reālskolas absolvents Jānis Anaparts no Melnbāržiem un Marija Loža no Vecbukaņām. Lustiķis atjaunoja sabiedrisko dzīvi, nodibināja dziedātāju kori, sarīkoja skolēnu vakarus un pieaugušajiem teātra izrādes un muzikāli - dramatiskus vakarus, iegādāja harmoniumu un skolēnu bibliotēku, kuru gan 1917.g. cauri ejošais krievu karaspēks sapīpēja. Lustiķis mira ar plaušu tuberkulozi 1920.g. 19.aprīlī un paglabāts Jaunpiebalgas kapos.

1920.g. 17.septembrī par skolas pārzini ievēl Kārli Kalniņu no Valmieras pagasta, kurš tikko atgriezies no nacionālās armijas. Kalniņš atrod skolu galīgi neapgādātu un nesakoptu. Trūkst pat malkas un petrolejas. Kad nu līdzekļi nekur nerodas, Kalniņš sāk tos sagādāt ar izrīkojumiem. Noorganizē teātra pulciņu un dziedātāju kori un jau nākošā 1921.gadā sarīko skolā 5 izrīkojumus un nedēļu ilgus dārzkopības kursus. Drīz skolā rodas kopgalda trauki, svari, mācības līdzekļi, skatuves iekārta. Jau 1921.g. ierosina skolas pārbūvi un pārvēršanu 6-klasīgā pamatskolā un tūlīt ķeras pie sagatavošanas darbiem. Pret izrīkojumiem skolā ceļas zināmas ierunas, bet Kalniņš nav paradis grūtību priekšā apstāties. 1922.g. pagasta padome akceptē viņa ierosinājumus un pieņem trešo skolotāju - Robertu Pētersonu un skolu pārveido par 6-klasīgo pamatskolu, pagaidām gan atverot tikai piekto klasi. Pētersona personā Kalniņš atradis labu darba biedru un nu viņi lielā mērā paši savām rokām paplašina skolas telpas, izbūvēdami bēniņos jaunas istabas, pagatavo vajadzīgās mēbeles, sien grāmatas, konstruē mācības līdzekļus.

1926.g. Pētersons aiziet uz Vecpiebalgu par pārzini Vecpiebalgas Upītes pamatskolā Viņa vietā ievēl Jāni Sietiņu, kurš drīz aiziet kara dienestā, tagad Kalniņš strādā ar divām kollēgām - Būmanis un Anšmits j-kdzēm. Blakus pastiprinātam klases darbam iet dažādi līdzekļu vākšanas un skolas apkārtnes izveidošanas pasākumi. Pirms izbūvē Nēķena māju zemē "Augstajā kalnā" zaļumu laukumu, bet kad laukuma lietošana izrādās neērta, tad to pamet un stājas pie "Tautas parka" ierīkošanas. Še Kalniņš viens pats nostrādā vairāk kā divas nedēļas ar lāpstu un ķerru. Ar skolēnu palīdzību izbūvē arī ceļu ( apmēram 1km no skolas) uz "Tautas parku" un uzceļ tiltu pār Melnupīti ar diezgan augstu uzbērumu. Tālāk Kalniņš noorganizē skolēnu kooperatīvu "Ausma", aizdodams 100 Ls un iestādamies par biedru ar 50 pajām, ierīko radiuztveri ar skaļruni, nodibina absolventu pulciņu, ierīko kokapstrādāšanas darbnīcu un telefona nodaļu M.Ceriņas mājiņā.

1928.g. 23.maijā uzdod skolas pārbūvi Mūrmanim no Līgatnes par Ls 50 000 pēc docenta Raistera plāna. Ar 1929.-30. mācību gada sākumu skolas pārbūve jau tiktāl pavirzījusies, ka jaunajās telpās var noturēt skolu. Bet tagad jau pārbūves iniciators un ievadītājs skolas pārzinis K.Kalniņš atstāj savu vietu.

Darbus jaunajā namā uzsāk jaunais pārzinis Jānis Sietiņš ar skolotājām Annu Būmanis un Veroniku Anšmits jaunkundzēm.

Papildinājums A.Rudītis, Jaunpiebalgā, 1935.g. 6.septembrī.

Jaunpiebalgas Pētera 6-klasīgā pamatskola visus piecus gadus mitinājusies negatavās telpās. Skolas pārbūvi pēc docenta Raistera plāna izdeva būvuzņēmējam J.Krūmiņam jau 1928.g. 23.maijā un tai pašā vasarā lielumu darbu arī izveda, bet tad līdzekļu trūkuma dēļ darbi apstājās un turpināti šad un tad pa drusciņai.

Tikai tagad 1935.g. rudenī skola varēs sākt darbus pilnīgi izbūvētā skolā. Nams celts pēc šo laiku prasībām un Pētera 6-klasīgā pamatskola Jaunpiebalgas pagastā ir pirmā skola šādās telpās. Veco darbinieku sapnis ir piepildījies - visatstatākajā Jaunpiebalgas pagasta stūrī paceļas balta Gaismas pils par prieku un svētību tagadējām un nākamām paaudzēm. Skolas padome ar izrīkojumu palīdzību skolu bagātīgi apgādājusi ar mācības līdzekļiem un piederumiem. Pēdējā laikā iegādātas labas klavieres par Ls 1200. Skolas apgādāšanu labi paveicina absolventu pulciņš, kurā acumirklī jau 57 biedri. Skolā darbojas Jaunpiebalgas Pēternieku 160. mazpulks skolas pārziņa J.Sietiņa vadībā.

1931.g. 25.janvārī skolas padome sarīkoja skolotājas Annas Būmanis 25 gadu darba atceri. Būmanis jaunkundze bija visus savus pedagoģiskās darbības 25 gadus nostrādājusi šai skolā un ieguvusi patiesu cienīšanu un mīlestību pie bērniem un vecākiem. Tāpēc tad ar jubileja bija ne vien krāšņa un svinīga, bet arī patiesi sirsnīga. Bija daudz mīļu novēlējumu un vērtīgu balvu. Bet šais svētkos gan neviens nespēja iedomāties, ka tie jubilārei bija gandrīz vai atvadīšanās svētki. Jau 1934.g. janvārī viņa saslimst ar grūtu kaiti un 19. jūlijā šķiras no sava darba lauka uz mūžību. Viņu pavada Jaunpiebalgas kapos ne vien tuvinieki un skolas saime, bet visa Jaunpiebalgas sabiedrība. Visi jūt, ka vietējā dzīve zaudējusi vērtīgu darbinieku skolā un sabiedrībā. Viņas vietā skolā nāca Marija Jauntirānes jaunkundze, pazīstama skolotāja un skatuves darbiniece ar speciālu izglītību. Šī skola savam rajonam ir itin kā biedrības nams, ap kuru grupējas visa kulturālā dzīve. Še skolotājam jābūt spējīgam darbiniekam arī uz skatuves, korī, pie klavierēm. Šai ziņā M.Jauntirānes j-kdze labi papildina un paceļ Pētera 6-klasīgās pamatskolas pedagogu saimes kopīgo darbu. Bez pārziņa J.Sietiņa un M.Jauntirānes j-kdzes tur jau ilgus gadus darbojas V.Anšmits j-kdze, klusa un iecienīta darbiniece.

Vispārīgi Pētera 6-klasīgā pamatskola ar savām telpām, apgādību, pedagoģisko personālu jāskaita par labi nostādītu skolu.

Revidentu ziņojums par skolu stāvokli Jaunpiebalgas draudzē

Vispirms revidēta Pēterskola (skolotājs P.Ceriņš), skolā 74 skolēni, viņu zināšanas labas, it īpaši Bībeles stāstos un lasīšanā, skola iemanto revidentu atzinību. Vājāki panākumi Zosena skolai, kur mācās tikai 10 skolēni. Skolotājs Andžs Pētersons katehizē steidzīgi un pavirši, burtnīcas nekārtīgas.

Eduards Grigors, Zosēnu astoņgadīgās skolas direktors. Izraksti no avīzes raksta "Padomju Druvā", 1971.gada 19.jūnijā, kad Pēterskola svin savu simtgadi.

"...Par Pēterskolu - tās pirmā dibinātāja vārdā Zosēnu skola saukta vairākus gadu desmitus. Tajā laikā skola bijusi vienstāvu ēka ar divām klašu telpām, divām guļamistabām un dzīvokli skolotājam.

1905.g. revolūcijas laikā par skolotāju strādājis Kārlis Bērziņš. Viņš bijis revolucionāri noskaņots. Skolotājs mācījis bērniem dziedāt revolucionāras dziesmas un pats piedalījies revolucionāru sanāksmēs Jaunpiebalgā.

1920.gadā par skolas pārzini sācis strādāt Kārlis Kalniņš. Viņa vadībā uzlabojusies skolas materiālā bāze, uzsākta ēkas pārbūve. Tā turpinājusies vēlākā pārziņa Jāņa Sietiņa vadībā. Viņš bijis labs organizators, pulcējis ap sevi entuziastus, kas atbalstījuši skolas celtniecību. Līdz 1930.gadam skolas ēka ieguvusi savu tagadējo izskatu.

Zosēnu skolas pilnveidošanās sākās padomju varas gados. Jau tūdaļ pēc kara skolā enerģiskās skolotājas Zelmas Gulbes vadībā nodibinājās komjaunatnes pirmorganizācija. Par aktīvu darbu, atzīmējot VĻKJS 50.gadadienu, Zosēnu skolas komjaunatnes pirmorganizāciju apbalvoja ar Latvijas ĻKJS CK Goda rakstu.

Skolas pionieru organizācija nosaukta Imanta Plinkas vārdā, kas 1946.gadā krita no bandīta lodes. Pionieru organizācijā ļoti aktīva ir internacionālā audzināšana. Mūsu skolēni sarakstās ar daudzu padomju republiku skolām, kā arī ar sociālistisko valstu pionieriem. No draugiem saņemtas puķu sēklas un pie skolas izveidots Draudzības dārzs. VĻKJS 50.gadadienas priekšvakarā pie skolas sāka veidoties Komjaunatnes parks. Par godu V.I. Ļeņina simtās dzimšanas dienas jubilejai iestādīti simts bērziņi - Iļjiča birzs. Skaistās tradīcijas ar katru gadu skaistāku veido skolas apkārtni.

Ar pateicību gribas pieminēt skolas bijušo direktori Ainu Vedigu, kura daudz veikusi skolas materiālās bāzes uzlabošanā.

Lielākā daļa Zosēnu skolas absolventu palikuši strādāt dzimtajā kolhozā "Gaujaslīči". Otrā ražošanas iecirkņa priekšnieka vietnieks K.Dravants, elektriķis I.Ziediņš, šoferis J.Ziediņš, iecirkņa mehāniķis A. Pogulis, traktoristi A..Jemsis, M.Smaliķis, V.Keišs, zootehniķe V. Upena un daudzi citi "Gaujaslīču" ļaudis ir mūsu skolas absolventi. Daudzi mūsu skolas absolventi beiguši augstākās mācību iestādes vai arī tajās mācās.

Zosēnu skolai allaž bijusi laba sporta slava. Sporta meistars Jānis Sērmaukšs un kādreizējais Latvijas PSR izlases orientierists Aivars Zvirbulis ir bijušie mūsu skolas audzēkņi.

Sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos, 2009.gadā Pētera pamatskola tika pievienota Jaunpiebalgas vidusskolai. Tās telpās darbojas pirmsskolas vecuma bērnu grupiņa, lielākie skolēni mācās Jaunpiebalgas vidusskolā.
Skolas telpās laikā no 08.11.20009. – 30.11.2010 tika realizēts projekts „Jaunpiebalgas novada Pētera pamatskolas daudzfunkcionālā centra izveide", kurā vietējiem iedzīvotājiem tika dota iespēja saņemt plašu apmācību programmu. Bija nodarbības gleznošanā, pērļošanā, rokdarbos, uzņēmējdarbībā u.c. Darbojās vokālais ansamblis, notika ekskursijas.
Skolas telpās atrodas arī Piebalgas mākslas darbu krātuve un 2010.gadā ir izveidota izstāžu zāle.

 

 

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 06 augusts 2012 13:56
 
Joomla15 Appliance - Powered by TurnKey Linux